Šogad no 32 tūkstošiem abiturientiem pat 28 tūkstoši, pa galvu pa kaklu, steidza uz augstākajām izglītības iestādēm. 19 gadus vecais abiturients Donāts Gimbicks (Donatas Gimbickas) nav viens no tiem. Viņš nostājas pret pieņemto kārtību – beidzi skolu, tev ir iespēja, stājies iekšā ilgi nedomājis. Puisis izvēlējās gadu ilgu pārtraukumu un visiem kritiķiem atcērt: “Tas ir mans lēmums un pats zinu, kas man ir labāk”.

“Šogad mēģināju iestāties Lietuvā un man izdevās. Taču mans sapnis – studēt ārvalstīs. Velētos būt profesionāls futbola treneris. Jau esmu noskatījis studijas Holandē”, – Apgalvo jaunietis, kurš Lietuvā beidzis “Dusetų Kazimiero Būgos” ģimnāziju.

D. Gimbickam, kurs jau no četru gadu vecuma nespēj savu dzīvi iedomāties bez futbola, galvenais šķērslis, lai piepildītu sapni – finanses. Viņa izvēlētajā universitātē izglītība maksā 2000 eiro gadā. Šo summu jaunietis plāno segt, paņemot studiju aizdevumu. Taču līdzekļu iztikai viņa tuviniekiem nav.

“Nodomāju, ka, uzsakot patstāvīgu dzīvi, tā būtu jāsāk ar finansiālu pamatu – nolēmu pastrādāt Holandē. Turklāt, pielāgotos videi, pamācītos valodu. Man vieglāk klātos universitātē”, – savus plānus klāsta D. Gimbicks.

Puisis cer iekļūt universitātes futbola komandā un drosmīgi sapņo: “Vēlētos izlauzties līdz profesionālam futbolam. Tas ir ļoti liels sapnis, bet, kāpēc gan nepamēģināt”.

Ceļš nodoma īstenošanas virzienā

Par slaveniem futbola treneriem, kā Josep Guardiola, Jose Mourinho, Zinedine Zidane, pēc karjeras alkstošais D. Gimbicks skolā mācījās, kā viņš pats saka, vidēji.

Puisis ģimnāzijā bija skolēnu padomes prezidents, mūzikas skolā spēlēja akordeonu. Taču visvairāk spēku un centienu viņš veltīja sportam. “Ierodoties treniņos, man pazuda laiks. Pat brīvajā laikā paņēmu bumbu un viens devos to paspārdīt”, – saka abiturients, kurš jau no otrās klases apmeklē futbolu.

D. Gimbicka lēmumu tiekties pēc trenera izglītības, ietekmēja arī viņa futbola treneris Rims Vaitekaits (Rimis Vaitekaitis). “Saprotu, ka trenera darbs nav viegls, tāpat, ka tas nav ienesīgs. Mani aizrauj doma, ka varētu iedegt mīlestības liesmiņu futbolam. Pats to piedzīvoju un man tas ir dziļi iespiedies atmiņā”, – apgalvo abiturients.

Skolā jaunietim nācās saorganizēt ari nelielas futbola sacensības. Pirmā futbola stratēģa loma tā aizrāva pusi ka iedvesa vēlmi nākotni sasaistīt ar futbolu.

Donatas Gimbickas

Donatas Gimbickas

Plānas – brīvība uz gadu

Tuviniekiem ir grūti samierināties ar atjautīgā vienīgā dēla lēmumu kļūt par futbola treneri: “Mamma domāja, ka tā ir tikai pagaidu iegriba. Kad braucu uz sacensībām, viņa piktojās, ja atgriezos savainojis kāju. Bet tagad jau ir pieradusi pie šīs domas – redz, ka esmu nopietni noskaņots”.

D. Gimbicku no lēmuma atlikt studijas uz gadu mēģināja atrunāt arī viņa skolotāja. Pedagoģe mēģināja brīdināt jaunieti, ka gada laikā viņš atpratīs no studijām, iestigs darbos un netieksies pēc studijām. “Saprotu viņas vēlmi dot padomu un palīdzēt, jo tie ir viņas labākie nodomi. Bet, tas ir mans lēmums un pats zinu, kas man ir labāk”, – apgalvo D. Gimbicks.

Nākamais futbola treneris sakās, ka nebīstas uzķerties uz brīvības āķīša: “Darbs Holandē – plāns tikai vienam gadam. Pēc pusgada iesniegšu iepriekšēju iesniegumu. Man ir ļoti noteikts mērķis – pēc gada studēt universitātē. Jau 6.-7. klasē zināju, par ko vēlos kļūt. Uz to mērķtiecīgi tiecos visus tos gadus, tādēļ brīvs gads manas vēlmes nepadarīs vājākas”.

Nožēlo garām palaisto iespēju

22 gadus vecais Māris Tamulīns (Marius Tamulynas) ļoti nožēlo, ka pēc skolas neizvēlējās gadu nestudēt. Viņš padevās mammas un māsas viedoklim: tev ir iespēja – uzreiz stājies iekšā.

Pēc pirmā gada informātikas inženierijas studijām Kauņas tehnoloģijas universitātē M. Tamulīns saprata, ka interese par darbu plānošanu izgaist, arvien biežāk neveicās kontroldarbi, laboratorijas darbi.

“Ieraudzīju, ka visa specialitāte nav tāda, kādu cerēju. Pirms pēdējās sesijas jutu, ka kaut kas jāmaina. Pēc diviem gadiem studijas nācās pārtraukt”, – ar nožēlu pauž bijušais students.

Puiša mamma ar māsu nepiekrīt viņa lēmumam mest studijas. Viņas mudināja viņu izvēlēties akadēmiskās brīvdienas.

“Viņu vārdos starp rindiņām skanēja: “Lūk, palaidi vējā divus gadus”. Man labāk nomest zemē divus gadus, nekā vēlāk četrus gadus un tāpat pieņemt to pašu lēmumu”,  – apņēmīgi klāsta bijušais students.

M. Tamulīns nenolaiž rokas un plāno pēc gada pārtraukuma studēt programmēšanu, kas viņu allaž ir interesējusi.

Nenožēlo, ka pārtrauca studijas

Pārtraucis studijas, M. Tamulīns nākamajā dienā atgriezās pilsētā un atrada kasiera darbu tirdzniecības centrā. “Būtu vēl tagad tur strādājis, pamēģinājis laimi Holandē, pierunāja braukt kopā. Kravāju mantas un nedēļas nogalē došos prom”, – saka Marijampoles iedzīvotājs, kurš ir apņēmies strādāt dārzeņu noliktavā.

Puiša lēmuma motīvi ir pasaulīgi: viņš tagad 2 nopelnīto eiro vietā saņems 5 reizes lielāku atalgojumu.

“Ceru, ka darbs būs psiholoģiski rāmāks, vēlos paceļot, nedaudz ieraudzīt pasauli. Cenšos sakrāt līdzekļus, lai varētu sākt jaunu programmētāja karjeras ceļu”, – savas cerības klāsta M. Tamulīns.

Dzenamies pakaļ Rietumiem

Vācijā abiturientiem nerodas jautājums, vai, beidzot skolu, izvēlēties pārtraukumu. Gan vecāki, gan skolotāji mudina jauniešus gadu vai pat divus veltīt sevis meklējumiem. Nākamie studenti ceļo, strādā par brīvprātīgajiem, veic sabiedriskos, palīdzības darbus interesējošās jomas uzņēmumos. Viņi strādā bez atlīdzības par simbolisku samaksu. Uzkrājuši pieredzi, stingri nolēmuši, ko vēlas, jaunieši iestājas rūpīgi izvēlētajā augstākās izglītības iestādē un detalizēti izanalizē studiju programmu.

Saskaņā ar Zinātnes un studiju novērošanas analizēs centru (MOSTA), jaunais Lietuvas abiturientu pārtraukuma modes vilnis sākās no 2010. gada.

“Tendence ir ļoti veselīga, sevišķi, zinot situāciju Lietuvā. Vairāk kā puse abiturientu aprīļa beigās nezina, kur vēlās iestāties. Pēc intensīvās eksāmenu sesijas, uzzinājuši rezultātus, viņiem nedēļas laikā jāpieņem lēmums. Bieži vien viņi pat nepaspēj iepazīties ar studiju programmu, kursa aprakstu un viņu izvēle notiek spontāni. Redzam tā sekas – daļa, kas pamet studijas, angliski dēvēta par “drop out”, – ir gana liela”, – apgalvo Gintauts Jakšts (Gintautas Jakštas), MOSTA Studiju politikas un karjeras analīzes nodaļas vadītājs.

2010. gadā augstākajās izglītības iestādēs iestājušos studentus 22 procentus veidoja abiturienti, kuri apgriezušies pēc pārtraukuma. Šajā gadā tādu ir gandrīz trešā daļa.

Tabula. Personu, kuras ieguvušas vidējo izglītību agrāk, nekā iestāšanās gads: to, kuri vēlas iestāties un to, kuri iestājušies, daļa.

Tabula. Personu, kuras ieguvušas vidējo izglītību agrāk, nekā iestāšanās gads: to, kuri vēlas iestāties un to, kuri iestājušies, daļa.

Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, šajā gadā ir samazinājusies to daļa, kas iestājušies pēc pārtraukuma. 2017. gadā augstākās izglītības iestādēs no tiem iestājās tikai 32 procenti, kad 2016. gadā šī daļa sasniedza 37 procentus. Galvenais tādu izmaiņu iemesls – pastiprinātas iestāšanās prasības.

Nākamajā gadā brīvu abiturientu nekļūs mazāk

Saskaņā ar ekspertu apgalvojumiem, šogad abiturientu lēmumu, stāties augstākās izglītības iestādēs vai gadu gaidīt, noteica ne vien paaugstinātā baļļu sistēma, bet ari neskaidrības par augstākās izglītības iestāžu tīklu.

“Daļa studentu domāja: “Paraudzīšos, kas te kā notiks un tad stāšos. Varbūt atsevišķas universitātes apvienosies, kļūs labākas, tad arī tos jaunos veidojumus izvēlēšos”, – saka G. Jakšts.

MOSTA eksperts prognozē, ka nākamajā gadā jauniešu, kuri sevi vēlēsies pārbaudīt pirms studijām, daļai būtu jāsaglabājas stabilai.

Brīvā gada, angliski “gap year”, tendencei būtu jāsamazina pēc inerces studējošo studentu skaits. Tādi diplomus saņēmušie studenti tāpat nestrādā savās profesijās. Labāk ir pēc skolas paņemt pārtraukumu, apdomāties un droši stāties tur, kur tiešām ir vēlme”, – apgalvo G. Jakšts.

Abiturienti uzbrūk darbiekārtošanas aģentūrām

Augusts ir pats karstākais darba laiks darbiekārtošanas aģentūrām. Saskaņā ar darbiekārtošanas “Qbis” pārstāves Simonas Šukutītes (Simona Šukutytė), kura piedāvā darbu Nīderlandē un Vācijā, apgalvoto – nedēļas laikā mēdz būt 20 un vairāk abiturientu, kuri ir gatavi pārtraukumam pēc skolas.

Šo jauno cilvēku galvenā rakstura iezīme – viņi vēlas paceļot, iepazīt citas valstis, to kultūru, padzīvot multikulturālā vidē. Atalgojums viņiem nav pats būtiskākais motīvs.

“Viņi nedodas prom ar skatījumu: Lietuvā man neveicas, vairs neatgriezīšos, šeit neko nesasniegšu. Pretēji – viņi vēlas paplašināt savu redzes lauku, tiecas apzināties sevi un pārliecināties par savu studiju izvēli. Viņi ir ļoti motivēti strādāt, elastīgi pieņem darba piedāvājumus”, – apgalvo “Qbis” personāla atlases speciāliste.

Visbiežāk jaunieši izvēlas darbu loģistikas jomā, ražošanā, populāras ir pozīcijas šokolādes fabrikā. Jauniem pāriem pievilcīgi ir piedāvājumi papīra fabrikā.

Atgriežas pieauguši un motivēti

Lielākā daļa jauniešu, kuri dodas prom strādāt, nezin, kurā valstī vēlētos studēt: Lietuvā, Anglijā, Dānijā vai Nīderlandē. Pēdējā no minētajām valstīm viņiem ir pievilcīga, jo pat 85 % sabiedrības brīvi komunicē angļu valodā. Tomēr lielākā daļa jauniešu atgriežas studēt Lietuvā un tikai uz vasaru dodas pastrādāt vējdzirnavu valstī.

“Pēc gada 100 % no tiem, kuri atgriežas, apgalvo, ka ir nolēmuši un precīzi zina, pēc kādas karjeras vēlas tiekties. Pat tie, kuri ir pametuši studijas vai ir paņēmuši akadēmiskās brīvdienas, atgriežas ar stabilu pārliecību atkal studēt. Viņi pat uzdrošinās klausīt savai sirds balsij un izvēlas, iespējams, mazāk prestižas, bet izsapņotās studijas”, – saka S. Šukutīte.

S. Šukutytė

S. Šukutytė

Darbs ārvalstīs prasa no jauniešiem gan fiziskus, gan psiholoģiskus spēkus, tāpat emocionālo izturību. Viņiem jāspēj ne vien 8 stundas nostāvēt uz kājām, bet viņi ir arī spiesti komunicēt ar dažādu tautību cilvēkiem, pielāgoties nepazīstamai videi, izdzīvot bez ģimenes un draugu atbalsta. Jaunieši atgriežas pieauguši un patstāvīgi.

“Viņi pārved apzināšanos, ka, ja viņi neko nedarīs, neviens viņu vietā neko nedarīs. Ja viņiem kaut kas neveicas un viņi neiet nemeklē, nerunā, nezvana, tad neviens par to neuzņemas atbildību. Viņos rodas iekšējā motivācija, spēks un nosvērtība. Tas iemāca jauniešus tiekties pēc saviem mērķiem, nepadoties. Vēlāk viņi to izmanto studējot, eksāmenu laikā – visas problēmas kļūst pieveicamas”, – ar savu pieredzi un ieskatiem dalās “Qbis” eksperte S. Šukutīte, kura pati pēc bakalaura studijām paņēma gada pārtraukumu un studēja ārvalstīs.

Izglītības analītiķi kā ar skalpeli graiza sabiedrības vātis – kamēr vecāki un skolotāji, neiedziļinoties jauniešu vajadzībās, ar varu stums uz augstākajām izglītības iestādēm, tikmēr universitāšu profesori bažīsies, ka studenti nav motivēti, bet darba devēji plātīsies ar rokām, sakot, ka jaunajai paaudzei nav darba un dzīves pieredzes.