Būdams 41 gadus vecs, Lins Budris (Linas Budrys) iekļuva savā baisākajā murgā: zaudēja darbu, iestiga parādos un tika izmests no darba tirgus, jo esot par vecu. Vienlīdzīgu tiesību kontrolieru dienests skandināja, ka Lietuvas darba devēji dod priekšroku darbiniekiem līdz 35 gadu vecumam. “Šeit norakstītus profesionāļus ar pieredzi sevišķi novērtē ārvalstu darba devēji un viņiem nav būtisks viņu vecums”, – apgalvo darbiekārtošanas aģentūras speciālists Ričards Tenene (Ričardas Tenenė).

Lins Budris ar dziļu nopūtu atceras bezcerīgo situāciju, kurā nonāca pirms 10 gadiem, kad palika bez darba Lietuvā. Vīrietis 13 gadus strādāja Viļņas poliklīnikā par direktora vietnieku saimniecības administrācijas sektorā. 41 gadu vecumā viņam neizdevās izvairīties no restrukturizācijas sekām – štatu samazināšanas.

L. Budrys Amsterdam

L. Budrys Amsterdam

Zaudējis darbu, L.Budris katru dienu izsūtīja pa 5-6 dzīves aprakstiem. Kad optimisms atrast līdzīgu darba pozīciju sāka izgaist, sāka meklēt jebkādu darbu, kas prasītu tehnisko izglītību. Pēc gada ilgiem meklējumiem bez jebkādiem panākumiem, vīrietim uzsmaidīja veiksme – viņu uzaicināja uz darba pārrunām par inženiera darbu ar pneimatiskajām iekārtām.

Dažas dienas pēc pārrunām, L.Budris sagaidīja atbildi, ka viņš būtu ļoti piemērots piedāvātajai pozīcijai. “Taču, saprotiet, izvēlējāmies par tevi jaunāku personu, 31 gadus vecu kandidātu. Man tobrīd bija 42 gadi. Sapratu, kādēļ šis darbs man iet secen. Pirms 10 gadiem uz darbinieku, kuram ir vairāk par 40, neraudzījās kā uz cilvēku”, – ar rūgtumu atceras vīrietis.

Veiksme maksāja veselību

Pēc pusotra gada vīrietim izdevās iekārtoties darbā par mašīnu operatoru Lietuvas pilsētā Lentvaris, uzņēmumā “Nemuno banga”.

“Mēdza būt tā, ka strādā 4 nakts maiņas, atgriezies mājās, nedaudz paguli un steidz uz nakamo maiņu, un tā bez brīvdienām. Mēneša laikā bija labi ja viena brīva diena. Dzīvoju tikai darbam”, – pastāvīgo nogurumu atceras L.Budris.

Vienīgo reizi vīrietis “sanēņēma” brīvdienas, kad paklīda runas, ka darba inspektori ieradīsies uz pārbaudi. “Kas par brīvdienām janvāra vidū, kad -15 °C un aiz loga tumsa?! Pēc trīs dienām zvana: kontrolieri aizgāja, vari ierasties darbā”, – kā ņirgāšanos par darbinieku atceras L.Budris.

Daudz saspringuma radīja vadītāja attiecības ar darbiniekiem: “Viņš uz visiem raudzījās ar lielu aroganci – ja ne tā paskatījies vai ne to vārdu izspļāvi – lido ārā no darba.”

Otrajā darba gadā L.Budris sāka sūdzēties par sirds vājumu, pastāvīgi juta spēku izsīkumu. Vīrietis drīz saprata, ka tā strādājot, ātri pazaudēs veselību.

Darbs Nīderlandē – tās ir brīvdienas

“Kad vecuma dēļ tevi neviens vairs nevēlas pieņemt darbā un zini, ko nozīmē vairāk par gadu sēdēt bez darba, bet parādi katru dienu aug, ķeries pie pēdējā salmiņa un sāc meklēt citur“, – lēmumu doties uz ārvalstīm atceras L.Budris.

Pirmo reizi 45 gadu vecais vīrietis devās uz Nīderlandi strādāt noteikta termiņa darbu. Starpniecības aģentūra iekārtoja viņu darbā uzņēmumā, kas nodarbojas ar izstāžu stendu piegādi.

Beidzoties līgumam, viņu atlaida. Taču drīz vien viņš atkal devas uz tulpju plašumu valsti. “Atgriezos Holandē, jo redzēju, kā darba devēji apietas ar cilvēkiem un man tas patika. Turklāt, darbs Nīderlandē – tās ir brīvdienas, salīdzinot ar manu pieredzi Lietuvā”, – apgalvo L.Budris.

Nevienas sūdzības 5 gadu laikā

Dažus pēdējos gadus vīrietim caur Nīderlandiešu darbiekārtošanas aģentūru darbu sniedz uzņēmums, kas nodarbojas ar bagāžas transportēšanas sistēmu projektēšanu. L.Budris ar rasējumu palīdzību savāc ceļa somu, pasta sūtījumu, interneta veikalu preču sadales sistēmas mezglus. Šis savakšanas sistēmas darbojas visā pasaule, no Riodežaneiro līdz Austrālijai.

“Lietuva visus aizrauj, kad cilvēks ieņem vadošas pozīcijas. Jūsu zināšanai, tas ir 13 gadu garumā ildzis pastāvīgs stress no rīta līdz vakaram! Publisko iepirkumu laikā tiek darīts pastāvīgs spiediens, ir sūdzības, mēģinājumi iesūdzēt tiesā”, – ar rūgtumu atceras L.Budrīs.

Tagad viņš strādā par parastu darbinieku. “Es ierodos darbā absolūti rāms, nostrādāju dienu, pilnīgi mierīgs pēc tam aizbraucu. Es pat nebīstos nokavēt darbu. Neviens pat pusi vārda par to neko nesacītu. Visas strādāšanas laikā šeit no darba devēja neesmu saņēmis nevienu pārmetumu, pat tad, ja kaut ko sabojāju vai sadauzu. Neviens nebārs un nepacels balsi. Tāda attieksme šeit neeksistē”, – apgalvo vīrietis.

L.Budrim vislielākais kontrasts attiecībā pret Lietuvas darba devējiem šķiet – iespēja komunicēt ar vadītāju kā vienlīdzīgu personu, nesagaidot aroganci.

Brīvais laiks – svēta lieta

L. Budri pārsteidza, ka, esot degošiem pasūtījumiem, direktors pieklājīgi palūdz darbinieku pastrādāt sestdienā.

“Holandē laiks pēc darba ir tavs īpašums un tu dari, ko vēlies. Neviens darba devejs nevar tevi piespiest ierasties darbā brīvdienās vai pēc darba”, – apgalvo vīrietis.

Darbinieki, vairoties no lielākiem nodokļiem, apdomīgi atsakās no virsstundām. Nīderlandē, strādājot līdz 49 stundām nedēļā tiek pielāgoti ierastie nodokļi, bet, sākot no 50 stundām, valstij nāksies atdot 65 procentus.

“Strādājot sestdienā, ierodas pats ražošanas direktors, atved par savu naudu nopirktus pīrādziņus vai saldējumu un saka: “Iegriezos paraudzīties, kā jums sokas. Paldies, ka strādājat! Lietuvā kaut kas tāds nekad nav bijis”, – saka L.Budris.

Nīderlandē prioritātē – profesionalitāte

51 gadu vecajam L.Budrim ir C fāzes līgums ar darbiekārtošanas aģentūru. Tā ir augstākā kategorija – darbiniekam pastāvīgi tiek garantēts darbs vienā vai citā uzņēmumā, līdz pat pensijas vecumam. Alga var būt lielāka vai mazāka, bet tā tiek maksāta pat tad, kad aģentūra nevar atrast darbu speciālistam. Tādēļ C fāze tiek piešķirta tikai ļoti vērtīgiem darbiniekiem.

“Viņi mani pieņēma, jo, apzvanot visus uzņēmumus, kur strādāju, sagaidīja tikai pašas labākas atsauksmes par manu darbu, zināšanām, komunikāciju ar cilvēkiem. Viņi nolēma, ka esmu ļoti lietderīgs cilvēks”, – ražotne par L.Budra darba stundu samaksā 25 eiro aģentūrai, bet viņi darbiniekam – 13-14 eiro.

“Lietuva visi ļoti vērtē, vai tu esi jauns, izskatīgs, ka esi apģērbies. Šeit tā nav. Svarīgi, kāds tu esi speciālists, kāda ir tava darba kvalitāte!” – apgalvo vīrietis.

Lietuva zaudē vērtīgākos speciālistus

No 100 darbiniekiem, kas vēršas Nīderlandes un Vācijas darbiekārtošanas aģentūrās, 15 procenti ir vacāki par 40 gadiem. Lielākā daļa no viņiem došanos prom motivē ar nespēju atrast darbu sava vecuma dēļ.

Darbiekārtošanas aģentūras “Qbis” darbinieku atlases nodaļas vadītājs Ričards Tenene ir strikts: “Tāds Lietuvas darba devēju skatījums eliminē darbiniekus, kuri ir paši strādīgākie, ar visaugstākajām spējām un ir visvairāk motivēti!”

Saskaņā ar R.Tenenes sacīto, Lietuvā norakstītie specialisti ir tie, kuri visvairāk atdodas darbam, ir ar augstākiem mērķiem, strādā ļoti centīgi un ir daudz pacietīgāki darbinieki. “Šie cilvēki, saņēmuši iespēju strādāt ārvalstīs, neballējas līdz rītausmai un nākamajā dienā neierodas darbā smirdot pēc alkohola”, – saka sarunu biedrs.

Ārvalstu darba devējiem vecums nerūp

Holandes un Vācijas darba devēji jau ir pasāpējuši novērtēt Lietuvas darba tirgus norakstītus specialistus un tos dēvē par zelta darbiniekiem. Viņiem netiek žēloti ne tikai pīrādziņi, bet arī augsti atalgojumi, piedāvājumi kāpt pa karjeras kāpnēm, sociālās garantijas un augsti vērtētie C fāzes darba līgumi.

“Holandē, ja cilvēks tiešām ir savas jomas speciālists, viņam ir augstas spējas un labas angļu valodas zināšanas – tad viņš var būt gan 55, gan 57 gadus vecs. Vecums šeit nav būtisks”, – apgalvo R.Tenene.

Pašlaik Nīderlandē un Vācijā sevišķi tiek vērtēti profesionāli galdnieki, būvniecības darbinieki, logu montieri, metinātāji, iekārtu operatori, mehāniķi. Vecums nav kritērijs, atlasot arī darbiniekus nekvalificētiem darbiem fabrikās, noliktavās.

Lietuvas darba devēji noraksta 35 gadus vecu darbiniekus

2016. gadā no 473 iesniegumiem Vienlīdzīgu tiesību kontroles dienestā, pat 17 procenti veidoja sūdzības par vecuma diskrimināciju. Tā ir otra lielākā sūdzību grupa pēc diskriminācijas dzimuma dēļ.

Saskaņā ar Vienlīdzīgu tiesību kontrolieres Agnetas Skardžjuvienes (Agneta Skardžiuvienė), lielākā daļa diskriminācijas gadījumu vecuma dēļ tiek konstatēti darba sludinājumos. “Mums rūpes ceļ sludinājumos noteiktā vecuma robeža. Tiek minēti ierobežojumi līdz 35 un pat līdz 30 gadu vecumam”, – apgalvo speciāliste.

Kontroliere mudina visus kandidātus dzīves aprakstā nenorādīt dzimšanas datumu un ģimenes stāvokli. “Tā ir jūsu konfidenciālā personīga informācija, kurai nav nekā kopīga ar profesionalitāti. Rietumeiropā tā ir ierasta prakse un viņiem šķiet ļoti dīvaini, kā var dalīties ar tādu informāciju”, – saka specialiste.

Ļoti bieži aiz nevainīgiem darba sludinājumiem slēpjas diskriminējošs skatījums uz kandidātiem, kas atklājas darba pārrunu laikā.

“Velētos pamudināt visus ierakstīt darba pārrunas. Tāds materiāls atvieglo sūdzību izmeklēšanu un palīdz pierādīt, ka kandidāts netika izvēlēts viņa vecuma dēļ”, – iesaka vienlīdzīgu tiesību kontroliere.

Darba pārrunu laika, konstatējot personas diskrimināciju tās vecuma dēļ, kontroles dienests nepiespiestu darba devēju pieņemt darbā šo kandidātu. Taču šī institūcija publisko šādus gadījumus, tāpat var izteikt šādam uzņēmumam brīdinājumu vai pielāgot soda naudu. Konstatējot diskriminācijas faktu, cietušais var vērsties tiesā un pieprasīt nemantiskā kaitējuma atlīdzību.

Strādā holandiešu rūpnīcā

Strādā holandiešu rūpnīcā

Tie, kuri atgriežas – baisāki par bezdarbniekiem

“Redzam virzību uz priekšu – diskriminējošu sludinājumu ir arvien mazāk. Pēdējā mēneša laikā neesam saņēmuši nevienu tādu sūdzību”, – apgalvo A. Skardžjuviene.

Darbiekārtošanas “Qbis  darbinieku atlases nodaļas vadītājs R.Tenene nav optimisma pārņemts: “Vēlētos atgādināt, ka tādu vīlušos, no Lietuvas darba tirgus eliminētu darbinieku skaits samazinās. Taču procentuāli viņa bija 15 gan pirms 2, gan pirms 5 gadiem un tāds šis procents saglabājas arī šogad.”

Uz jautājumu, vai plāno atgriezties Lietuvas darba tirgū, L. Budris atcērt: “Lietuvas darba devēji, no tiem, kas strādājuši ārvalstīs, cenšas tikt vaļā kā velns no krusta. Cilvēks, kurš ir atgriezies no darba ārvalstīs, zina, kādām tiešām būtu jābūt darba attiecībām, zina savas tiesības. Tādas nelabvēlīgas personas nevienam nevajag. Tāpat šādas personas zina, cik vērts ir viņu darbs un nepiekrīt strādāt par baltu velti.”

Speciālisti ir pārliecināti, ka lielā emigrācija, dzimstamības samazināšanās un novecojusī sabiedrība piespiedīs Lietuvas darba devējus eliminēt vecuma diskriminācijas izpausmes ne vien sludinājumos, bet arī darba pārrunās un attieksmē.

A. Skardžiuvienė, Vienādu iespēju ombuds

A. Skardžiuvienė, Vienādu iespēju ombuds