Students Aurēlijs Zinis no Lietuvas, meklējot sezonas darbu ārvalstīs, uz savas ādas piedzīvoja, ko nozīmē XXI gadsimta verdzība. Jaunietis tikai ar trešo piegājienu atrada solīdu darbu. „Sākoties sezonas darbiem, viens pēc otra atskat telefona zvani no jauniešiem, kuri meklē palīdzību, jo palikuši bez darba, naudas, dzīvesvietas vai arī ir fiktīvu darbā iekārtošanas aģentūru apmānīti“, – baisu tendenci atklāj darbinieku atlases speciālists Ričards Tenene.

Aurēlijs Zinis, kurš pirms trīs nedēļām devās uz Nīderlandi, tagad strādāt ziedu loģistikas uzņēmumā. Kauņas tehnoloģijas universitātes students jau trīs vasaras velta sezonas darbiem citās valstīs.

Pēc pirmā kursa A. Zinis, ar māsas palīdzību, iekārtojās darbā mazā Skotijas pilsētiņā. Puisis viesnīcā-restorānā strādāja dažādus saimniecības darbus: mazgāja traukus, laboja, krāsoja solus, strādāja palīgdarbus laukā.

A. Zinis & B. Bajorinaite

A. Zinis & B. Bajorinaite

Jau toreiz lietuvietis saprata, ka nelielie darba devēji meklē veidus, kā iebraucējiem maksāt pēc iespējas mazāku atalgojumu: „Vadītājs pieņēma darbā pusaudžus angļus, kuriem varēja maksāt ievērojami mazāku samaksu. Vēlāk samazināja viesmīļu skaitu, atlikušajiem atņēma iespēju strādāt un nopelnīt apmaksātās virsstundas.“

Pieredze visai dzīvei

A. Zinis, kurš jau trešo reizi devies strādāt sezonas darbus, noskurinās atceroties pagājušo vasaru Anglijā: „Tiem, kas vēlas piedzīvot kaut ko līdzīgu, kā 1941. gada izsūtījums, ieteiktu atrast neuzticamu uzņēmumu un ar parastu autobusu doties pastrādāt  fabrikā – pieredze un iespaidi visai dzīvei.“

Lielu neapmierinātību A. Zinim izraisīja Anglijā strādājošā uzņēmuma prasība apmaksāt dažādus fiktīvus pakalpojumus: „darba atrašanu“, „ceļojuma organizēšanu“, „dokumentu parakstīšanu“, „apavu iegādi“.

„Patiesībā tu maksā 330 eiro par to, ka tevi savāc, aizved, izmet pie vietējās darbā iekārtošanas aģentūras un tev pašam jāatrod darba un dzīves vieta. Šādā ceļā devušies strādāt nesaprot, par ko maksā. Šo aģentūru mērķis – iegūt naudu, bet visas neskaidrības – tava darīšana“, – ar sūro pieredzi dalās puisis.

Tajā reizē students iekārtojās darbā dārzeņu pakošanas uzņēmumā Bostonā, Linkolnšīras grāfistē. Viņam nācās fiziski smagi strādāt pa 10-11 stundām dienā, pozīcijā, kas prasa lielu sakoncentrēšanos.

„Visvairāk sadusmoja tas, ka strādājām virsstundas, bet maksāja kā par parastām darba stundām,“ – apgalvo A. Zinis.

Izvēlieties uzņēmumu, nevis valsti

Puisis nolēma trešo reizi to pašu kļūdu neatkārtot. Viņš izvēlējās nevis valsti, kur vēlētos strādāt, bet uzticamu darbā iekārtošanas aģentūru. Šoreiz A. Zinis, pirms došanās uz starpniecības uzņēmumu, izpildīja mājas darbus.

Viņš iesaka mācīties no viņa pieredzes un neuzticēties sociālajā vidē izplatītajiem trafaretu sludinājumiem, kas sola labus izmitināšanas apstākļus un lielisku atalgojumu. Tāpat puisis iesaka lasīt atsauksmes par starpniecības uzņēmumu.

A. Zinis ir pārliecināts, ka, vēloties no tirgus izmest negodīgi strādājošas aģentūras, izdzirdot prasību samaksāt par darbā iekārtošanas pakalpojumu – nekavējoties jāaiztriec tādas aģentūras durvis. Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu, ir aizliegts prasīt samaksu par darbā iekārtošanu vai ar to saistītajiem pakalpojumiem. Aģentūras, kas nodarbojas ar godīgu darbā iekārtošanu, ienākumus saņem no ārvalstu darba devējiem, nevis no darbiniekiem.

„Izvēlieties tos uzņēmumus, kuras neprasa nekādu naudu, bet līgumu paraksta jau Latvijā. Jā, protams, vēlāk no atalgojuma tiek atvilkta nauda par dzīves vietu, nodokļiem, bet nav nekādas augļošanas, viss ir oficiāli, uzrakstīts melns uz balta, tiek sniegta sociālā apdrošināšana,“ – apgalvo A. Zinis.

Veidi, kā izvairīties no vergstundām

Lietuvas aģentūrām, kuras nodarbojas ar darbā iekārtošanu ārvalstīs, divas reizes gadā jāiesniedz informācija par savu darbību Lietuvas darba biržai piederošam EURES nacionālās koordinēšanas dienestam.

Šīs iestādes vadītāja vietniece Ginta Ališevičjūte tiem, kuri domā par darbu ārvalstīs, iesaka savākt informāciju par interesējošo aģentūru:

  1. Pārbaudiet uzņēmuma juridisko statusu.
    „Reģistru centra“ mājas lapā pārbaudiet, vai interesējošais starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir iereģistrēts.
  2. Pārliecinieties par aģentūras maksātspēju.
    Valsts nodokļu inspekcijas mājas lapā pārliecinieties, ka uzņēmums pilda maksājumu saistības un tai nav parādsaistību ar valsti.
  3. Vērīgi lasiet līgumu.
    Līgumā jābūt skaidri izklāstītām aģentūras saistībām, pakalpojumiem, kurus tā sniedz.
  4. Piekrītiet tikai precīzi formulētam darba piedāvājumam.
    Cilvēkam, pirms došanās prom, jāsaņem konkrēts darba piedāvājums, skaidri jāzina darba raksturojums, samaksa, darba stundu skaits, līguma termiņš, nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs.
  5. Jau parakstiet līgumu.
    Pirms došanās prom būtu vēlams parakstīt darba līgumu, kas parasti tiek parakstīts starp darbinieku un darba devēju vai starpniecības darbā iekārtošanas aģentūru, kura nav tiešais darba devējs.

„Kad jau piekrītat šim pakalpojumu līgumam, vēlāk obligāti jāparaksta tās valsts darbā iekārtošanas līgums, kamēr tas nav parakstīts – nesāciet strādāt. Tas ir vienīgā juridiskā svira, kura palīdzēs, ja radīsies kādi pārpratumi ar darba devējiem vai darbā iekārtošanas starpniekiem,“ – saka EURES vadītājas vietniece G. Ališevičjūte.

Uzmanieties no vienas dienas aģentūrām

Aģentūras „Qbis“, kas piedāvā darbu Nīderlandē un Vācijā, darbinieku atlases nodaļas vadītājs Ričards Tenene apgalvo, ka ne reizi vien ir nācies glābt tautiešus, kuri ārvalstīs ir nonākuši sarežģītās situācijās.

„Cilvēki paļaujas uz darbā iekārtošanas aģentūrām, kuras prasa samaksu. Viņi caur pirkstiem paraugās uz viņu nelikumīgo darbību, bet vēlāk ir pārsteigti par nepatīkamajām sekām. Viņiem ir grūti izdabūt sarunāto darba samaksu, nākas saskarties ar neregulāriem maksājumiem vai pat ar situācijām, kad netiek samaksāts, rodas problēmas, jo netiek sniegtas veselības garantijas – svešā valstī tas viss var beigties gana nelāgi,“ – brīdina R. Tenene.

R. Tenenė, „Qbis“

R. Tenenė, „Qbis“

Darbinieku atlases speciālists piekrīt EURES vadītājas vietniecei G. Ališevičjūtei, ka obligāti jāpārbauda interesējošā darbā iekārtošanas aģentūra, vai tā ir reģistrēta „Reģistru centrā“. Viņš akcentē, ka ne mazāk būtiski ir noskaidrot, cik aģentūrā ir darbinieku, kāds ir darba laiks, cik ilgi uzņēmums darbojas.

„Tādas detaļas palīdzētu izvairīties no viltus aģentūrām, kuras izveidotas uz dažiem mēnešiem. Šādu aģentūru mērķis – ļoti īsā laika posmā savākt pēc iespējas vairāk naudas no lētticīgiem darbiniekiem. Šo aģentūru vadītāji nerūpējas, kā un kur nokļūs viņu darbā iekārtotās personas,“ – saka R. Tenene.

Vēl viena detaļa, kas nodod fiktīvas darbā iekārtošanas aģentūras. Aģentūras „Qbis“, kura gandrīz 10 gadus nodarbojas ar darbā iekārtošanu Nīderlandē, pārstāvis iesaka ļoti vērīgi izlasīt līgumu un pārliecināties, ka tajā ir iekļauta informācija par attiecīgās valsts nodokļiem. „Ja jūs Holandē nemaksāsit nodokļus, zaudēsit iespēju pieprasīt savu godīgi nopelnīto atalgojumu un nevarēsit cerēt uz palīdzību,“ – pauž R. Tenene.

Nīderlandē, tāpat kā daudzās citās ES valstīs, darbinieks, kurš ir parakstījis oficiālu darba līgumu, tiek reģistrēts nodokļu inspekcijā. Viņam tiek piešķirts apdrošināšanas numurs. Notiekot nelaimei, tāds darbinieks saņem visu juridisko palīdzību.

Uzmanīgi, datu zagļi

Retais no tiem, kas gatavojas strādāt ārvalstīs, zina, ka uzņēmuma iereģistrēšana „Reģistru centrā“, nesniedz tam tiesības vākt, glabāt un izmantot darbinieku personas datus.

„Nepārbaudot darbā iekārtošanas aģentūras, riskējat, ka jūsu dzīves apraksts, pases kopija, bankas konti tiks izmantoti negodīgu cilvēku interesēs,“ – par uzglūnošajām briesmām brīdina R. Tenene.

Visām oficiālām un legālām darbā iekārtošanas aģentūrām, kuras strādā ar darbinieku personas datiem, obligāti jāsaņem tam atļauja no Valsts datu aizsardzības inspekcijas.

Šīs iestādes interneta vietnē, piespiežot uz cilnes „Personas datu pārvaldes valsts reģistrs“, dažu sekunžu laikā iespējams pārbaudīt, vai uzņēmumam ir sniegtas tiesības strādāt ar personu datiem. Īslaicīgiem starpniecības uzņēmumiem tādas tiesības netiek piešķirtas.

Nīderlandes darbā iekārtošanas aģentūras, vēloties aizsargāties no negodīgiem vai fiktīvi strādājošiem uzņēmumiem, ir izveidojušas asociācijas  ABU un NBBU.

„Asociāciju locekļiem jāievēro stingrāki noteikumi par darbiniekiem sniegtajiem dzīves nosacījumiem, pakalpojumu kvalitāti, nekā tas noteikts ar likumu. Aģentūras tiek regulāri pārbaudītas. Neievērojot prasības, tiek zaudētas licences,“ – apgalvo R. Tenene.

Pietiks klusēt

EURES nacionālā koordinēšanas dienesta vadītājas vietniece  G. Ališevičjūte mudina cietušos neklusēt: „Par starpniecības uzņēmumu pārkāpumiem obligāti paziņojiet Iekšlietu ministrijas Policijas departamentam. Ārvalstīs esošajām personām būtu jāvēršas attiecīgās valsts iestādēs, kas atbild par darbinieku tiesībām – darba inspekcijā vai profesionālajās apvienībās.“

Pagājušajā gadā no negodīgiem darba devējiem cietušais A. Zinis tiem, kas nonākuši darba devēju spaidos iesaka nepinkšķēt. „Ja tev nemaksā naudu, tad kāda jēga ir tur palikt?! Savāc mantas un laid prom! Aug tie darbā iekārtošanas uzņēmumi, kuri tiešām rūpējas par atrastajiem darbiniekiem un viņiem piedāvā labus darba nosacījumus, godīgu samaksu,“ – saka students.

Sarunu biedri ir pārliecināti, ka vienīgās zāles no fiktīvām darbā iekārtošanas aģentūrām – savu tiesību zināšana un drosmīga tādu uzņēmumu nekaunīgas uzvedības publicēšana.

A. Zinis

A. Zinis